Kas ir kredīts

Kredīts, latviski aizdevums ir naudas summa, ko aizdevējs (kreditors) aizdod debitoram (kredīta ņēmējam). Abu pušu attiecības tiek noteiktas kredītlīgumā, kuru kopējo ietvaro regulē valsts likumi. Kredīta summa, termiņš, procenti, komisijas maksa, gada procentu likme – visi šie mainīgie tiek ietverti līguma nosacījumos.

Par naudas aizdošanu kreditors ir tiesīgs saņemt procentus un komisijas maksu. Samasksai par finanšu starpniecības pakalpojumiem ir jābūt samērīgai un debitoram ir jābūt iespējām piedāvāt grozījumus līguma nosacījumos. Pretējā gadījumā kredītlīguma nosacījumus tiesa var atzīt par spēkā neesošiem un likt aizņēmējam maksāt tikai likumīgos procentus (saskaņā ar Civillikumu tie ir 6% gadā).

Kredīta procentu apmērs atkarīgs no situācijas tirgū, konkurences starp aizdevējiem un debitora raksturlielumiem, t.sk. kredītvēsture, aizdevuma summa, termiņš, ienākumi, kredītsaistības u.c. Mūsdienās galvenais cenas regulējošais faktors ir tieši aizdevēju savstarpējā konkurence, kuru ES ietvaros joprojām ierobežo valstu robežas un atšķirīgās jurisdikcijas.

Latvijā ir pieejami dažādi kredītu veidi, no kuriem katrs ir piemērots atšķirīgām vajadzībām. Liela nozīme kredītu izsniegšanā ir bankām jeb kredītiestādēm, kas uzkrāj privātpersonu un juridisko personu brīvos līdzekļus un aizdod tos tālāk uz procentiem. Formāli tam būtu jāveicina ražošana, preču un kapitāla brīva aprite. Diemžēl pēdējos gados iezīmējas tendence, ka bankas izvēlas mazināt riskus un aizdod naudu, galvenokārt, tikai lielajiem uzņēmumiem vai nogulda to citur uz minimāliem procentiem. Rezultātā kapitāla aprite tiek bremzēta, bet banku īpašnieki turpina gūt to riskiem nesamērīgu peļņu.

Kurš uzrauga un aizsargā attiecības starp kreditoriem un debitoriem?

  • Banku darbību Latvijā uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
  • Nebanku kreditoru uzraudzību veic Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs.