Kā cilvēkus mēģina ievilkt kredītu slazdā?

Aplūkojot laiku vēl pirms 20 gadiem, mēs varam redzēt, ka pastāv fundamentālas atšķirības starp toreiz un tagad. Ir būtiski attīstījies internets, mobilo sakaru tehnoloģijas un cilvēki strādā vairāk. Tajā pašā laikā ir pieaudzis bezdarba līmenis un no Latvijas ir emigrējuši vairāki simti tūkstoši iedzīvotāji. Paralēli tam nevar neievērot, ka kredītu ņemšana tiek padarīta par kaut ko normālu un ikdienišķu. Dažādi naudas aizdevumi tiek reklamēti visos plašsaziņas līdzekļos un liekas, ka bez tiem nevar iztikt. Vienlaikus mūsu katra personīgā pieredze apliecina, ka aizņemšanās nav pamatvajadzība un bez tās ir iespējams iztikt. Ja mēs agrāk varējām dzīvot no algas līdz algai un aizņemties no radiem, kādēļ šobrīd tas tiek uzskatīts par kaut ko ārkārtēju?

Viena no atbildēm uz virsrakstā norādīto jautājumu ir kreditoru vēlme iedzīvoties uz cilvēku nezināšanas. Ja reklāmās tiek solīts bezmaksas kredīts, tas nenozīmē, ka tas tiešām tāds arī ir. Lai arī aizņemties uz vienu mēnesi bez komisijas vai procentiem ir iespējams, daļa tomēr iedomājas, ka šādi nosacījumi ir spēkā visu laiku. Brīdī, kad parāds jāatmaksā, sākas runas par to, ka viss ir slikti un cik laba ir dzīve ārzemēs. Daļa kredītņēmēju aizbēg, citi aizbrauc, lai varētu atmaksāt naudu. Citi izpilda savas saistības godīgi un dzīvo tepat Latvijā tālāk.

Pazīstamu sportistu, aktieru vai ārstu izmantošana reklāmās ir viens no veidiem, kā padarīt kādu procesu vai parādību normālu un ikdienišķu. Mēs tiecamies kļūt labāki, bet, ko darīt, ja mūsu paraugi reklamē aizdevumus? No Latvijas olimpiskās izlases liela daļa sportistu saņem atbalstu no nebanku aizdevējiem. Lai atmaksātu par saviem pakalpojumiem, mēs redzam kā šie sportisti reklamē maizes tēvus un to darot vēl smaida. Iespējams, ka viņi neko nesaka, bet jau viņu atrašanās šajās reklāmās padara aizņemšanos par pieņemamāku un tas nav pareizi.

Viens no veidiem kā valstij cīnīties ar šādu parādību ir ierobežot aizdevumu izsniegšanu. Tas jau tiek darīts. Otrs variants ir aizliegt, taču tas būtu nesamērīgi, jo atsevišķos gadījumos ātrie aizdevumi var būt noderīgi. Trešais variants ir aizliegt reklamēties presē, tv un radio. Atliek internets, bet to aizliegt nevar, jo interneta darbības pamatprincipi ļauj šādu aizliegumu viegli pārkāpt.

Lielākā daļa Lavijas iedzīvotāju aizņemas situācijās, kad vajag pirkt māju vai auto. Abos gadījumos summas ir pietiekami lielas, lai tikai no algas māju vai transporta līdzekli nevarētu nopirkt. Tas ir saprotams, taču no otras puses, var pirkt lētākas preces vai krāt naudu krājkasē. Teiksiet, tikai vienu reizi dzīvojam ? Tas nebūtu pareizi, jo pat, ja tā ir taisnība, neviens nesaka, ka dzīve ir jāpavada kā vāverei ritenī, skrienot no viena kredīta pie cita.

Viss uzrakstītais liks Jums padomāt, vai tiešām Latvijā piedāvātie kreditēšanas pakalpojumi ir tas, kas mūsu sabiedrībai ir patiešām vajadzīgs. Esiet gudri. Domājiet paši un neļaujiet reklāmu tēliem domāt Jūsu vietā. Mēģiniet saprast, kam ir izdevīgi tas, kas pašlaik Latvijā notiek.