Jauni ierobežojumi patēriņa kredītiem

Valsts prezidents ir izsludinājis grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka jaunus ierobežojumus patēriņa aizdevumu izsniegšanā. Plānots, ka no 2019. gada 1. jūlija maksimālā procentu likme, ko kreditors varēs prasīt par saviem pakalpojumiem būs 0,07% dienā jeb aptuveni 25% gadā. Viss, kas pārsniegs šo robežu būs uzskatāms par nesamērīgu procentu likmi un patērētājs varēs to nemaksāt. Atbildot uz šīm izmaiņām, LAFPA jau ir paziņojusi, ka Latvijas iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa kredīti un par nelielām summām. Tas nozīmē, ka aizņemties 300 vai 400 eiro uz mēnesi vairs nebūs iespējams. Galvenais pamatojums – iespējamā peļņa aizdodot naudu īstermiņa vajadzībām nespēs segt pat administratīvās izmaksas un rezultātā nebūs ekonomiski izdevīga.

Prognozes liecina, ka pēc 2019. gada 1. jūlija Latvijas iedzīvotājiem minimāli pieejamā aizdevuma summa būs 500 eur vai pat vairāk. Interesanti, ka šobrīd arī kredītiestādes aizdod saviem klientiem ne mazāk kā 500 eur. To prasītie procentu maksājumi vienmēr ir bijuši zemāki nekā nebanku aizdevējiem, turklāt tās ir spējušas nodrošināt peļņu arī šādā veidā. Tas savukārt apliecina, ka arī nebanku kreditēšanas tirgū būs iespējams turpinā darboties pašiem spēcīgākajiem uzņēmumiem, bet tiem, kas bija orientēti uz īstermiņa mērķu sasniegšanu un ātru peļņu darbība būs jāpārtrauc. Izvērtējot aizdevumu piedāvājumus, varam secināt, ka par populārāko pakalpojumu veidu varētu kļūt kredītkarte vai kredītlīnija, kas paredz elastīgus atmaksas nosacījumus. Šī darījuma ietvaros kredītņēmējiem ir tiesības izmantot visu vai daļu no sava noteiktā kredītlimita un maksāt tikai par reāli iztērēto. Aizdevēji to varētu izmantot, prasot maksāt gana augstu komisijas maksu par darījuma noformēšanu un salīdzinoši zemus procentus par izmantošanu. Gada griezumā tas nepārsniegs jau pieminētos 25% un iekļausies likumdevēja noteiktajos ierobežojumos.

Apstākļos, kad kredītdevējs tomēr būs piemērojis augstākas procentu likmes par likumā noteiktajām, aizņēmējam būs iespēja 3 gadu laikā vērsties ar prasību tiesā. Tiesa šādā scenārijā varētu nolemt par likmes samazināšanu līdz 6%, kas ir Civillikumā noteiktā maksimālā procentu likme vai līdz 25%, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktā maksimālā likme. Ilgtermiņā galvenie cietēji, bet vienlaikus arī ieguvēji būs cilvēki, kas līdz šim savas īstermiņa budžeta problēmas risināja ar ātrajiem kredītiem vai patēriņa aizdevumiem. No nākamā gada vidus viņiem vairs nebūs iespējams ātri un efektīvi tikt pie papildus finansējuma un būs jāsamierinas ar to, kas ir. Lielai daļai tas nozīmē jostas savilkšanu ciešāk, aizņemšanos no draugiem vai kredītu pret nodrošinājumu. Uzņēmumi, kas aizdod naudu pret nekustamā īpašuma ķīlu varētu būt lielākie ieguvēji, jo viņu pakalpojumiem ir sagaidāms liels pieprasījuma pieugums.

Jūs varat iepazīties ar izsludinātajiem Patērētāju tiesību likuma grozījumiem un paši detalizēti uzzināt vairāk par gaidāmajām izmaiņām.

Grozījumu ieviešanu jau ir atzinīgi novērtējušas kredītiestādes – ārvalstu kapitālam piederoši uzņēmumi, kas līdz šim bija visaktīvāk vērsušies pret nebanku patēriņa kreditēšanas uzņēmumiem. Atgādināsim, ka iepriekšējā gadā aizdevumos īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām bija izsniegti nedaudz vairāk kā 400 miljoni eiro, kas priekš Latvijas mērogiem ir uzskatāma par milzīgu summu.