Finanšu izglītības zelta standarts

Latvijā un arī citās ES valstīs skolā un mājās tiek mācītas dažādas prasmes, taču tiek piemirsts par lietām lietām, kas mēdz būt patiešām noderīgas. Finanšu pratība ir zināšanas par finanšu jautājumiem, kuru ietekme uz mums ir tieša un nesaudzīga ir joma, kas visbiežāk tiek atstāta novārtā. Viens no iemesliem ir pedagogu ierobežotās un no realitātes atrautās zināšanas. Praktiskas pieredzes trūkums un runāšana no grāmatām neļauj nodot peronīgo pieredzi un emocijas. Rezultātā stāstījums ir nepārliecinošs un neļauj noticēt. Cilvēki, kas ņem kredītus impulsu vadīti un vēlāk iekuļas nepatikšanās nav sliktāki par pārējiem. Viņiem pietrūkst zināšanas, taču ir vēlme dzīvot labāk.

Latvijā lielākā daļa cilvēku par dažādu finanšu pakalpojumu plusiem un mīnusiem aizdomājas varbūt tikai tad, kad ir nepieciešams veikt lielākus pirkumus, bet nav veikti pietiekami uzkrājumi. Rezultātā šķietami vienīgā izvēle ir kredīts uz īsāku vai ilgāku termiņu. Tas var šķist pat pašsaprotami, ja runa ir par mājokļa vai auto iegādi, jo šo pirkumu summas mēdz būt ļoti augstas. Diemžēl pirms lēmuma pieņemšanas reti, kad tiek veikta situācijas analīze, vairāku piedāvājumu salīdzināšana un objektīva vajadzību un iespēju izvērtēšana. Rezultātā tiek izvēlēts aizņēmums savā vecajā bankā, jo savā bankā, taču izdevīgāk, vai ne? Patiesībā situācija mēdz būt krietni atšķirīga un nereti lojāliem klientiem netiek piedāvātas nekādas priekšrocības. Tas viss ļauj secināt, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas iedzīvotājiem lielā mērā ir jāpaļaujas pašiem uz saviem spēkiem.

Informācijas atlasīšana, kredītlīguma grozījumu piedāvāšana un savu tiesību aizstāvēšana ir personīga atbildība. Lai to paveiktu ir vajadzīga informācija, kuru praktiski pielietojot, tā pārvēršas par zināšanām. Pozitīvi, ka šobrīd kredītiestādēm ir parādījusies konkurence un aizdevumi ir pieejami arī internetā. Piesakoties kredītam, līguma nosacījumus un izmaksas var redzēt datora ekrānā vai epastā. Atkrīt steiga un nepieciešamība parakstīt līgumu bez pārlasīšanas, jo liekas, ka kāds skatās uz pirkstiem. Lai pieņemtu atbildīgus lēmumus un iedziļinātos situācijā ir vajadzīga drosme un gribasspēks. Protams, ir vieglāk nedomāt un paļauties uz citu cilvēku sniegtajiem padomiem vai kredītspeciālistu ieteikumiem, bet ar sekām pēc tam ir jādzīvo pašiem. Atšķirībā no citām jomām, lēmumiem finanšu sektorā ir tieša un nesaudzīga ietekme uz personīgo un mājsaimniecības budžetu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lielāka maksa par kredīta apkalpošanu (ikmēneša maksājumi), augstāki procenti, reizēm arī maksātnespēja ir galvenās sekas, kas var izrietēt no nepārdomātas aizņemšanās.

Nākotnes izglītības programmās būtu jāliek daudz lielāks uzsvars uz pamatprasmēm finanšu jomās un tās būtu jāsniedz cilvēkiem, kas paši ir ņēmuši aizdevumus un ir reāli apdedzinājušies. Tas nenozīmē, ka viņiem būtu jābūt izgājušiem maksātnespējas vai bankrota procedūru. Mūsu mērķis nav visus nobiedēt un principā atturēt no aizņemšanās. Ir reizes, kad ar kredītu var atrisināt noteiktas personīgās problēmas un tas palīdz uzņēmējdarbības attīstīšanai. Ir svarīgi, lai tiem, kas vēsta par finanšu jautājumiem ir praktiska pieredze, kārtojot attiecības ar kreditoriem, un panākot situācijas risinājumu. 21. gs mēs orientējamies uz kompetenču un prasmju apguvi un ir laiks šīs zināšanas sniegt arī par finanšu jautājumiem.

Pārāk ilgi Latvijas izglītības iestādēs bērnus ir mācījuši teorētiķi – skolotājas, kurām pašām nav reāla dzīves pieredze. Ar šādām tīrām grāmatu gudrībām mēs esam tur, kur esam. Ekonomiskā krīze apliecināja, ka finanšu patības jautājumos vēl ir daudz darāmā, sevišķi attiecībā uz jomām, kur privātpersonām ir jāspēj izvērtēt savas finansiālās iespējas atmaksāt kredītus noteiktajā termiņā. Kopumā KMC nākotni vērtē pozitīvi un tic, ka Latvija būs pārtikusi un bagāta valsts, kur bagātības baudīs ne tikai elite, bet arī tās pilsoņi.